Kāpēc suņi nonāk patversmē?

Patversme ir suņu pagaidu mājas, kas dažkārt ieilgst pat daudzus gadus vai visu mūžu. Ne tikai aiz žēluma pret dzīvnieciņiem, bet arī savas kapacitātes dēļ, patversmes cenšas pēc iespējas ātrāk atrast un nogādāt jaunajās mājās mīluli. Atšķirībā no patversmes spējām uzņemt dzīvniekus, vismaz 15 suņi katru mēnesi nonāk savās pagaidu mājās. Cilvēkam ir jāsaprot, pirms iegādājas suni savā ģimenē, ka tas prasa papildus rūpes un lielu apņemšanos tā audzināšanā, ir kārtīgi jāiepazīstas ar sniegto informāciju par konkrēto šķirni. Iemesli, kāpēc suņi nonāk patversmē ir dažādi, un gandrīz neviens no tiem nav tāpēc, ka dzīvnieks ir ļauns un slikti izturas pret kādu.

  • Dzīvesvietas maiņas dēļ, mājdzīvnieki tiek pamesti likteņa varā. Šis ir visbiežākais iemesls, kāpēc suņi tiek nogādāti patversmē. Saimnieki aizbrauc dzīvot uz ārzemēm un vēlas atdot savu dzīvnieku kāda cita aprūpē, taču tādu neatrod. Labākajā gadījumā tie tiek aizvesti uz patversmi, ar lūgumu palīdzēt atrast mājas, taču ir saimnieki, kas atstāj savus četrkājainos draugus likteņa varā. Tad atliek cerēt, ka kaimiņi parūpēsies par suņuku.
  • Veciem cilvēkiem nomirstot, suns ļoti pārdzīvo un nereti nevēlas pieķerties jauniem saimniekiem. Pēc cilvēku nāves tiek meklēti jauni īpašnieki sākot ar radinieku pulku, taču, ja neviens nespēj paņemt suni aizgādniecībā, tad viņš tiek nogādāts uz patversmi. Pēc statistikas datiem, no patversmes visbiežāk tiek paņemti jauni kucēni, nevis padzīvojoši suņi, tāpēc liels risks, ka vecu opīšu suņi, kas arī ir sava suņa vecumā, netiks vairs pie jauniem saimniekiem un atlikušo mūžu pavadīs patversmē. Bet visiem var palaimēties, un katrs suns var iegūt jaunas un mīļas mājas.
  • Ja suns tiek uzdāvināts kā dāvana, tas arī ātri vien var nonākt patversmē. Lai dāvinātu kādam suni, ir jābūt 100% un pat vairāk pārliecinātam, ka persona to ļoti vēlas. Jābūt uzmanīgam par šķirni, kādu vēlas dāvināt. Kucēna gados viņš ir mazs un pūkains, taču var izaugt par nevaldāmu milzi un saimnieks nespēs tikt ar tādu galā. Bieži vien dāvinot maziem bērniem kucēnu, vēlme audzināt ātri vien pāriet. Vecākiem jāsaprot, ka praktiski par suni rūpēsies viņi, jo bērns vēl nav gatavs uzņemties pilnu atbildību par dzīvnieku. Ja vecākiem nebūs laika audzināt suni, un bērnam viņš apniks, tad diemžēl drīz vien no šī “sloga” ģimenē gribēs atbrīvoties.
  • Suņi mēdz vairoties ar citiem, kam nav, piemēram, mājas. Gala rezultātā, kucēni, kas piedzimst, ir jau bez patstāvīgas mājas vietas. Šāda tendence plašāk izplatīta ir kaķēnu nokļūšanai patversmē, taču arī runājot par suņiem tas nav izslēgts.
  • Neizslēgsim gadījumu, kad dzīvnieki tiek atņemti saviem saimniekiem, jo tie netiek pienācīgi aprūpēti. Suņi tiek mocīti, badināti vai atstāti kaut kur piesieti. Tādi suņi visbiežāk šādu pāri darījumu ietekmē ir agresīvāki, un tiem ir grūtāk pieķerties jauniem saimniekiem. Taču ar lielu pacietību un mīlestību, suns pieķersies jaunajam saimniekam.
  • Daudziem cilvēkiem ir alerģija no dzīvnieku spalvām, bet viņi to neapzinās līdz brīdim, kad nepaņem uz mājām suni. Alerģija var būt gan vecākiem, gan bērniem, kur, protams, dzīvnieks nav vainīgs, taču slimība ir pārāk nomācoša, lai ar to sadzīvotu tikai tāpēc, ka vēlas suni mājās. Spalvas būs patstāvīgi visapkārt, tāpēc alerģiski cilvēki noteikti gribēs atdot savu suni gādīgās rokās vai patversmē.
  • Ir suņu šķirnes, kas ir agresīvāki kā citi. Ja rodas problēmas sunim ar kādu ģimenes locekli, piemēram, mazu bērnu, tad vecāki visbiežāk izlemj no suņa atteikties. Suns var nesaprast, ka bērns spēlējas un uzskatīt viņu par apdraudējumu.